Izplatība. Ziemeļamerikā no Kanādas līdz Meksikas vidienei.
Morfoloģija. Vasarzaļš, līdz 20 m augsts, slaids koks. Miza gluda, zaļganbalta līdz pelēkai, ar melnām šķērssvītrām. Dzinumi kaili, sarkanbrūni. Lapas olveida līdz iegareni olveida ar īsu smaili un platu ķīļveida pamatu, ar sīkiem dziedzerainiem zobiņiem, 3 – 7 cm garas, kailas, apakšpusē pelēcīgi zaļas. Kāts vienāda garuma ar plātni, līdzīgi kā parastajai apsei, saplacināts. Apses ir divmāju augi. Ziedi 4 – 6 cm garās nokarenās spurdzēs. Zied aprīlī, pirms lapu plaukšanas. Sēklas izplatās vasaras sākumā.
Ekoloģija.Visizplatītākā Ziemeļamerikas koku suga. Amerikas apse izcirtumos iesējas pirmā, un tālāk savairojas ar sakņu atvasēm, veidojot biezokņus. Šī apse ļoti strauji aug un ātri noveco, to pakāpeniski aizvieto daudzas citas koku un krūmu sugas.
Nozīme. Koksne vidēji vērtīga, izmanto tarai, celulozes ieguvei u.c. Miza satur miecvielas, no tās iegūst hinīna aizstājēju.