Izplatība. Ziemeļamerikas rietumdaļā, no Aļaskas līdz Kalifornijas dienvidiem.
Morfoloģija. Vasarzaļš, dzimtenē līdz 60 m augsts koks, ar platu nokarenu vainagu. Vecāku koku miza tumši pelēka, saplaisājusi. Zari pelēki, gludi. Viengadīgie zariņi šķautņaini, kaili vai mataini, tumši oranži, ar gaišām lenticelēm, spīdīgi. Pumpuri lipīgi un smaržīgi. Lapas plati olveida līdz iegareni rombiskas, ar noapaļotu vai viegli sirdsveida pamatu, galotnē pakāpeniski ķīļveidā sašaurinātas un nobeidzas ar īsu smaili. Jaunās lapiņas ar rudiem matiņiem, nobriedušas lapas tumši zaļas, apakšpusē kailas, ar dzelteniem balzama plankumiem, 7-10 cm garas. Putekšņu maciņi gaiši sarkani. Pogaļas gandrīz apaļas, ar īsiem matiņiem, ar trim vārsnēm.
Ekoloģija. Sastopama mežos un atklātās vietās ūdensteču krastos. Kalnos aug līdz 1800 m v.j.l. Iztur 30-40 grādu salu. Ātraudzīga.
Nozīme. Daudzpusīgi pielietojama koksne, it īpaši celulozes iegūšanai. Dekoratīva, bet Latvijā reti stādīta. Izmantota papeļu šķirņu selekcijā.